Piekrītu par nošķīrumu.
Esošās sistēmas ietvaros valsts vara ir galvenais politiskais resurss (valstij ir plaši atzītas tiesības savā teritorijā lietot vardarbību, lai nodrošinātu "likuma varu", starptautiskie likumi un principi ir ar mazāku autoritāti).
Tātad, ja politiķis kaut ko vēlas sasniegt un ieviest praksē, viņam (es zinu, es vienkāršoju) a) jāiegūst valsts vara; b) jāizmanto vājāki mehānismi; c) jāizmaina sistēma. A ir visvienkāršākais, tādēļ, izslēdzot no vienādojuma visu pārējo, "racionāli" būtu tiekties pēc valsts varas.
Un, kad politiķim ir valsts vara, viņa interesēs lielākoties būs tās izmantošana un uzturēšana; t.i. valsts īstermiņa interešu novietošana virs universālām ilgtermiņa problēmām. Atkal jau "racionāli".
Bet, jā, tiklīdz iekļaujam vienādojumā ētikas principus un ilgtermiņa mērķus, kategorijas izmainās dramatiski. |