atmiņas par domāmRecent Entries | |
You are viewing the most recent 5 entries April 18th, 2019April 14th, 2019
sēžot neatliekamajā palīdzībā es raudāju, jo tur bija tāda aura, vai aina, kas pieslēdzās kolektīvajai zemapziņai - lapsa kūmiņš ar kaklā pakārtu roku, kaķīts ar apsietu ausi un pūce ar norautu pirkstu, tāda "vai vai vai" vibrācija savienojumā ar tām nekustīgajām somu sejām - pieklājīgas ciešanas. plus vēl pa televizoru rādīja vietējo Finnish Geographic par roņu mazuļiem. : Tags: vēstules no sporta institūta
trauma notika tā, ka viens cilvēks aizāķējās ar savu pēdu aiz mana apakšstilba un centās uzrāpties man uz muguras). es ar to meiteni nekad nedejoju, jo es nesaprotu, kā viņa lieto savu ķermeni. lai arī patiesībā jau sen esmu vērojusi, ka viņa grib ar mani dejot, un labi, šoreiz es nevairījos, un lūk kas notika. viņai vnk ir kaut kāda cita aura. man šī tehnika vienmēr ir bijusi ļoti intuitīva, gravitācijā un elpā balstīta, so, es neprotu atrast saprašanos ar tiem, kas nāk no skolas "kontrolēt ķermeni" vai "engage core" - es esmu gājusi pa citiem ceļiem, es nedaru neko samāksloti virtuozu, kas neizrietētu no mirkļa prasībām, bet viņa dizainē savu deju, lai komunicētu vērtības, manifestētu lietas, kam viņa tic - cēlums, trakums un citas. so, nu labi ko es te runāju, pārāk specifiski, ne. sastieptas saites, eju ar vienu kāju (don't ask), priecājos, ka nepārtrūka. : Tags: vēstules no sporta institūta April 13th, 2019
Yooo es te par daudz runāju. Tikko minētā palaušana nepareizajā virzienā ar troksni notika arī ar celi : Tags: vēstules no sporta institūta April 3rd, 2019
šodien ar krakšķi pretējā virzienā mazliet palūza 4.pirksta augšējā falanga, un vispār brīnos, ka 7 gadu laikā, kopš nodarbojos ar šo salīdzinoši ekstrēmo sportu (kontaktimprovizāciju), pirmo reizi ir kaut kas traumai līdzīgs. nekas traks, salīmēju 2 pirkstus kopā, tā būs kādu laiku jādzīvo. : vēl biju drēbju veikalā, bikses izskatās reāli jocīgi, kopš pag. gada maija, kad pēdējo reizi biju drēbju veikalā, ķermeņa forma ir vēl vairāk mainījusies, kļuvusi kaut kāda... kvadrātaināka, 3dimensionālāka? tad arī konstatēju, ka fiziskās enerģijas man ir daudz, šodien apm. 30 min skrēju (nejauši), 1h ar riteni, 4 h dejoju, vēl atnācu mājās un 1 h tīrīju grīdas un paklājus; tas, kas izsīkst uz dienas beigām, ir nervu enerģija. Tags: vēstules no sporta institūta |