teja @ 02:27 pm:

sēžot neatliekamajā palīdzībā es raudāju, jo tur bija tāda aura, vai aina, kas pieslēdzās kolektīvajai zemapziņai - lapsa kūmiņš ar kaklā pakārtu roku, kaķīts ar apsietu ausi un pūce ar norautu pirkstu, tāda "vai vai vai" vibrācija savienojumā ar tām nekustīgajām somu sejām - pieklājīgas ciešanas. plus vēl pa televizoru rādīja vietējo Finnish Geographic par roņu mazuļiem.