atmiņas par domām

03:40 pm: man ir viss jāsaprot caur sirdi, savādāk es to vienkārši nesaprotu, un, cenšoties saprast, ko nozīmē konservatīvas vērtības:

manuprāt, veidojot konservatīvu pasauli, nedrīkstētu laist pie teikšanas cilvēkus, kas ir fiziski vai uzvedības ziņā atkarīgi no apreibinošām vielām. ir skaidrs, ka ļoti daudzi alkoholu vairs nelieto tikai lai svinētu, vai tabaku (kā šamanismā) - lai gūtu skaidrību, bet gan kā self-medication, lai arī tas ir normalizēts, man nebūtu grūti pierādīt, ka tas totāli, galīgi nav veselīgi. jo skaidrs, ka tās ietekmē gan prāta darbību, gan arī emocijas. piemēram, leģitimizē destruktīvus emoc.stāvokļus. līdzīgi kā cilvēki, kas regulāri nenodarbojas ar sportu, jo arī nepievēršot uzmanību ķermenim prāta stāvoklis mēdz apduļķoties un rasties nevajadzīgas, destruktīvas domas- tā ir mana pieredze. citādi protams ir liberāli/kreisi, jo tur ir par iekļautību, tur ir jādod vārds visiem, gan spēkā gan vārgumā gan mulsumā, gan minoritātēm. palabojiet mani ja kļūdos par to, ko nozīmē konservatīvās vērtības, bet manuprāt tās kaut kādā ziņā nozīmē pasaules sakārtošanu no ideāla un augstas morāles viedokļa, un tad, manuprāt, šis ideāls būtu jāformulē no veselas miesas un vesela gara pozīcijām, nevis šajā absurdajā prāta un miesas atdalītībā, no teorētiskā, nevis reālā es, kur joprojām atrodas dominējošais naratīvs.

katrai ideoloģijai ir sava ēnas puse, un, manuprāt, konservatīvisma galvenais rēgs ir liekulība, resp., ka cilvēki saka vienu, ar muti citus tiesā, bet ar savu dzīvi dara kaut ko citu, tikai "skaļi par to nerunā", un visi ir kaut kā vienojušies, ka par šo mēs skaļi nerunāsim. protams, arī liberālismam ir sava ēnas puse, ka cilvēki vairs netic, ka ir tāda viena patiesība, un filozofiski tādas arī nav, protams, bet fiziski un emocionāli un no attiecību viedokļa tomēr ir gan, ne kā absolūtā patiesība, bet tāds veselīguma un labsirdības kompass, kuru noliedzot lēnām piezogas bezcerība un pazaudēšanās sajūta.

priecāšos par jūsu viedokļiem!