atmiņas par domām

Es atvēru, bet arī jutu to dusmu trīcekli, varbūt pat naida. Vienkārši pārņem sevi visu tāds drebelīgs riebums un rodas vēlme lietot vissliktākos vārdus, ko vien zinu, pret to, lohu, kas bija pie stūres/filmēja.

(Reply to this) (Parent)