dombrava @ :
Es īsti nezinu, kur sevi ierindot, jo brīvība ir mans vadmotīvs. Šķiet, ka kopš tīņa vecuma esmu bijusi par visdažādāko cilvēku iekļautību un diskusijām no dažādām pusēm, dažādu viedokļu apkopojumu, tāpēc kādreiz domāju, ka esmu liberāla. Jo kādreiz to saistīju ar vārdu Liberty. Varbūt tomēr liekulība, visticamāk esmu kādu diskriminējusi domās (tagad cenšos mazāk). Bet no malas skatoties, kāds varbūt manu dzīvesveidu definētu kā konservatīvu. Man īsti nepatīk šīs kastes un gatavās receptes, kā dzīvot, pat ja savu žurnālu esmu piebārstījusi un nogludinātiem un "pareiziem" citātiņiem. Bet nu ārā nedzēšu, jo ir interesanti vērot, kā mainās apziņa, kas tajā brīdī licies aktuāls.
Par liekulību piekrītu, es to redzu arī sevī. Pati sevi par konservatīvu neuzskatu, taču bieži pieķeru tajā, ja cenšos dzīvot pēc kaut kādiem ideāliem, bet pazūd labsirdība, empātija, tad tam visam īsti jēgas vairs nav. Kāds labums no tādas pareizības?
Par liekulību piekrītu, es to redzu arī sevī. Pati sevi par konservatīvu neuzskatu, taču bieži pieķeru tajā, ja cenšos dzīvot pēc kaut kādiem ideāliem, bet pazūd labsirdība, empātija, tad tam visam īsti jēgas vairs nav. Kāds labums no tādas pareizības?