atmiņas par domām

prtg @ 10:52 pm: Jā.
Pārsvarā emocijas ir reaktīvas (izņēmums - tādas, kam ir iekšēji cēloņi - psihes īpatnības, fizioloģiskas dziņas un stāvokļi) un izriet no uztvertā (vai, kas bīstamāk - pilnībā neuztvertā) situācijas konteksta precizitātes un pilnīguma. Konteksta rūpīga izpēte un izvērtēšana ir prāta darbs, ne vienmēr viegls, jo prasa laiku, gribasspēku, pacietību un koncentrēšanos un tas (prāts) pēc garas darba dienas parasti funkcionē ļoti pavirši.
Atbildība jāuzņemas tikai tad, ja emocijām seko neatbilstošas rīcības. Neatbilstības kritērijs - rīcību neadekvātums iepretī reāli notikušajā balstītam kontekstam. Tipiskie gadījumi - underreact / overreact. Vieglākais veids kā pārvarēt overreact tieksmi ir pieņemt, ka vairums cilvēku vēlas labo un cenšas kā nu prot, lai arī ne vienmēr sanāk labi.
Sliecos domāt, ka pirms mesties izvirdumos pierādīt savu, burbuļa vai pat globālo taisnību, var būt lietderīgi piezvanīt un papļāpāt par to, kā tad īsti ir un kas tieši ar ko ir bijis domāts. Kas nebija iespējams vēl pirms nieka 145 gadiem. Vairums rakstītpratēju rakstīja vairāk vai mazāk iesmaržotas, rūpīgi pārdomātas un delikātas vēstules un ar nepacietību gaidīja pastnieka klauvējienu pie loga. Vai vienkārši bez uzaicinājuma nāca pie kaimiņiem ciemos uz tēju. Pieņemu, ka vienkārši, laipni un sirsnīgi.