atmiņas par domām

teja @ 11:21 pm: par Pītersona uzskatiem man intereses nav - bet nevis tāpēc, ka nepiekrītu, bet tā vienkārši nav mana saruna. manuprāt galvenā problēma joprojām ir trauksme un kontakta trūkums ar savu īsto (nevis vēlamo) es, kas visus piemeklē vienādi. trauksme un disociācija. vairāk šokēja tas, ka vispārējais diskurss - izpratne un izjūta par garīgās veselības jautājumiem - acīmredzot joprojām ir līmenī: tam un tam ir diagnoze x un tāpēc viņam nav taisnība. un atbilde: nē, man nekad nav bijusi diagnoze x, tātad man joprojām ir taisnība.
joprojām šī šķirtne ir kā patiesība, - ka viena lieta ir tas, ko mēs rakstām avīzēs un runājam televizorā, bet otra ir ikdienas emocionālie procesi un dažādas vietas, kur savā garīgajā veselībā nokļūstam dzīves laikā, un par tiem vajadzētu pēc iespējas izlikties, ka tādu nav, ka mēs jau visi esam TUR un esam perfekti savos prātos kā psihopāti.