atmiņas par domām

teja @ 04:08 pm: kaut kas ļoti skumjš ir stāstā par Junga "Sarkano grāmatu" un iemesliem, kāpēc tā tā neredzēja dienasgaismu līdz pat 2009. gadam.

Tradicionālajās kopienās sapņi un pussapņi vienmēr bijusi teritorija, kur darbojas medicīna. Kad prāts (un līdz ar to arī ķermenis) materiālajā realitātē nonāk strupceļā, cilvēki ar dziednieka dāvanu tos atbrīvo caur sapņiem, metaforām, lūgšanām.

To, izrādās, pētījis arī viens no Rietumu psihoterapijas tēviem, tikai nevienam nav teicis, jo baidījies, ka izskatīsies traks.

Tikmēr šo teritoriju, sākot aptuveni no Junga nāves līdz pat Sarkanās grāmatas publicēšanai, aizpildīja farmācija.

Kapitālisma traģēdija, atšķirtības no dabas traģēdija.

Es vispār neesmu Junga fans, jo man nerezonē mācība par arhetipiem, bet viņš bija patiess pētnieks.