atmiņas par domām

koriandrejs @ 05:06 pm: niķotos, pūstos? vecmamma bērnībā teica "trobelēt".

ilgtermiņā šāda saukšana vārdos ir sajūtu atpazīšanas un aprūpes treniņš. tāpat kā ar citām sajūtām. es pie tā esmu diezgan ilgi strādājis, un pēdējā gada laikā jūtu, kā tas atmaksājas. es zinu variantus, ko izmēģināt, lai justos labāk, zinu, ko labāk nemaz nedarīt. es nezinu, vai sievietēm kaut ko tādu māca, bet man liekas, ka džekiem šādi pašaprūpes treniņi paiet garām. gan jau man daudz laba devusi ģimene.

Kaut kādā ziņā tam ir paralēle ar manu problemātisko ādu. Ja es esmu knosīgs vai niezīgs, varu domāt – vai es neesmu pārāk daudz cukuru vai skābus ēdienus ēdis, vai es neesmu par maz gulējis, vai nav jāieiet vannā, vai neesmu par daudz bijis vannā, u. tml. tāda mūžīga aprašana ar sevi.