atmiņas par domām

koriandrejs @ 03:58 pm: Saistot ar tavu iepriekšējo ierakstu, es cenšos savas dusmas un (attiecībās ar / pret citiem cilvēkiem) neveselīgos impulsus atpazīt, nosaukt vārdā un signalizēt. Es zinu, ka, jūtoties slikti, es varētu lūgt kaut kādu emocionālo atbalstu un to noraidīt, prasot komplimentus un atbildot, ka esmu pēdējais sūds. Tāpēc es cenšos laikus pateikt "Klausies, man tagad ir slikti, tāpēc es varētu sākt runāt kaut kādas muļķības". Ja es uz kādu tuvu cilvēku esmu dusmīgs, palīdz arī censties pateikt, ka esmu dusmīgs (un tāpēc attiecīgi runāju). Ja nesanāk, var vismaz pēc tam censties pateikt. Tas ne vienmēr strādā un ne vienmēr palīdz, bet tā savu jūtu atpazīšana un nosaukšana man ļoti, ļoti der.