![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
teja @ :
------------
Tikko man jāraksta kaut kas garāks nekā viena lapa un vairāk nekā par vienu konkrētu lietu, es ieeju ilgstošā badtripā, kas pārņem ķermeni, prātu un garu.
brīžam eju tik tālu, ka apgalvotu - man riebjas rakstīt, bet tā ir tikai šāda forma, kas man riebjas. es varu labi rakstīt vienā elpas vilcienā. bet jo īpaši pārskati un apkopojumi, tur man sākas fizisks vertigo un nelabums. tas, kas rauj jumtu, ir valodas neierobežotās iespējas izstāstīt jebkura veida stāstu. visa valoda nāk pie manis vienlaicīgi. tā ir somatiska sajūta. es gandrīz nepabeidzu bakalauru, jo nespēju uzrakstīt diplomdarbu.
nezinu vai tas ir prāta un procesa ierobežojums, ko var mainīt, bet varbūt arī vienkārši ainava, ar kuru jārēķinās.