atmiņas par domām

adele_varbut @ 02:35 pm: Jā, šis izklausās saprātīgi un drosmīgi, ja tam ir enerģija un esi pietiekami atvērts neparedzamībai. Vienkārši dažkārt var gadīties, ka tevi ļoti velk uz kaut ko konkrētu, ko tu nekādi nevari izdomāt, kā realizēt, ņemot vērā to, kāds konkrēti tu esi un kas tev ir nepieciešams kā pamats. Turklāt nevar saprast, vai tas, uz ko tev tā velk, ir tavs aicinājums, kaut kas, caur ko tu darīsi labu sev un citiem, vai arī tikai viltīgāks mēģinājums izvairīties no grūtībām un dzīvot savā iedomu pasaulē. Bet šis jau ir visai specifiski.