atmiņas par domām

teja @ 11:14 am: Viena no mūsu kolektīvajām traumām ir ka cilvēki pirms jautāt sev, kas vini patiesībā ir, jautā, ko viniem vajadzėtu darīt lai iegūtu tā vai tā cilvēka atzinību, kura stratēgija kurā gadījumā...un tragiskākais ir tas ka lielākajā dalā gadījumu tas strādā, jo cilvēku ego ir kā ievainoti dēmoni kas alkst pēc atzinības saldā vīna kā pēc bērna asinīm.. like like like no pipetītes

Alkst, līdz pietiek. Viss mainās, mēs maināmies, blessings.