atmiņas par domām

inese_tk @ 02:19 pm: jauki, bet viņai ir mazliet konfjūzing ķermeņa valoda, kas zirdziņam to visu drusku sarežģī. + manuprāt never ever vajadzētu problēmzirdziņu priekšā mesties ceļos un zaudēt savu mobilitāti. tas var būt šausmīgi bīstami. zirdziņiem ir dažādi raksturi un ir tādi, kuri savas bailes un trauksmi cenšas pēc iespējas ilgāk slēpt un apspiest, līdz vienā brīdī vairs nevar un kaut kāds maziņš un nemanāms trigerītis padara to visu overwhelming un viņš eksplodē - neskatoties un nedomājot par to, kur tajā brīdī atrodas cilvēks un arī vienkārši pārejot viņam pāri. par to, ka tā varētu notikt arī ar zirdziņu no šī video, liecina tas, ka zirdziņš aizlaidās no manēžas (un pēc tam arī no laukuma). viņš nemēģināja kļūt par līderi, kā sieviete saka, viņš jutās overwhelmed un bēga. viņam lielākoties visu laiku ir saspringta seja. lielākā daļa zirgu nemaz nevēlas kļūt par līderiem, jo prejanimālim tas ir ļoti smags un nogurdinošs darbs. viņa piemin arī, ka viņš čāpstina un laizās, kā labu zīmi. samērā nesen natural horsemanship aprindās tika uzskatīts, ka tā viennozīmīgi ir pazīme, ka zirgs atslābinās un sāk domāt līdzi. taču ir vesela kaudze ar jauniem pētījumiem, ka tā tikpat labi ir arī stresa pazīme.
arī jājot zirdziņš izskatās ļoti saspringts, ar uzrautu galvu un hollow back, kas, ņemot vērā to, ka zirgam bijušas problēmas ar nederošiem segliem, tikai nodara mugurai vēl lielāku ļaunumu.
day to viņa vienkārši vajā un overwhelmo zirdziņu, neļaujot zirgam izvēlēties vai norimt. principā, ja viņa vēl pielietotu approch and retreat tehniku, būtu drusku labāk - tas ir tā, ka tiklīdz zirgs kaut uz mirkli reaģē tā, kā tu vēlies, tu uzreiz atkāpies un noņem spiedienu. piemēram, tur kur viņa gramsta ausis - būtu forši, ja tad kad zirgs mierīgi un nemēģinot aizbēgt ļautu pačamdīt austiņas, tad viņa uzreiz atkāptos un atalgotu zirgu (spiediena noņemšana zirgiem un vispār prejanimāļiem ir atalgojoša darbība un uz to tiek balstīts daudz, kas apmācībā), pēc tam pamazām un pakāpeniski aizvien pagarinot laiku, kad no zirga tiek prasīta konkrētā laika. taču tā vietā, viņa turpina pārpludināt zirgu ar savu uzbāzību un iespiež viņa galvu sev azotē. ar laiku, protams, zirgs mierīgi pakļausies visām pavēlēm un darīs visu, ko no viņa prasa, bet nevis tāpēc, ka būs draugs un līdzvērtīgs partneris, bet tāpēc, ka būs kļuvis numb un nonācis iemācītās bezpalīdzības stāvoklī. bet ļoti iespējams, ka tas ir tieši tas, ko īpašnieki vēlas - jo tā ir ērtāk.
izskatās, ka kundze ļoti daudz mācījusies un ietekmējusies no Parelli un Montija Robertsa natural horsemanship pieejām - kas abi ir lieli vārdi, ar vēl lielāku mārketingu, no kuriem pēdējo 10 gadu laikā ļoti daudz emocionāli inteliģentu un empātisku zirgmīļu ir novērsušies, jo šo pieeju pamatā ir dominant (cilvēks) un submissive (zirgs) attiecības (kas bieži vien tālāk balstās iemācītajā bezpalīdzībā). protams, tā var darīt un arī gūt panākumus, taču daudz foršāk ir, ja gan zirgs, gan cilvēks ir līdzvērtīgi partneri attiecībās.
ja interesē šī tēma, iesaku papētīt - Honza Blaha, Karen Rohlf, Carolyn Resnick, Ingela Larsson Smith, Marijke de Jong, Clinton Anderson, Mark Rashid (absolūta žanra klasika, tāpat kā Ray Hunt) u.c.

+ šis ir ļoti jauks blogs par tiešām dziļu komunikāciju ar zirgiem https://sophieshorsetales.com/



p.s. sorry, ka tik daudz random angļu valodas vārdu, bet es lielākoties visu info par zirgiem iegūstu angļu valodā un man kaut kā par to visu domājas daļēji angliski un tā varu vieglāk izteikties