atmiņas par domām

bērnībā pēc kristībām ļoti apzinīgi lūdzu katru vakaru (pārsvarā atskaitīju tēvreizi), tad uz daudziem gadiem to pazaudēju. tagad atkal gribas lūgt, tikai vairs nezinu, kam. slikti izjūtu konceptu "Dievs", bet kaut kāda "Apziņa" īsti neiet kopā ar lūgšanas ideju

(Reply to this) (Thread)

to var skatīt arī tā, ka koncepta "Dievs" vienīgā priekšrocība ir, lai pats ticētu savām lūgšanām. un lūgšanu spēks ir grandiozs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezinu, vai noticēt. var jau manifestēt vēlēšanos, kurai stipri tici, bet lūgšana tomēr ir saruna, kurā vajag sajūtu, ar ko tad tu sarunājies

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šis ir interesants temats. subjekts, objekts, utt. un sajūtas.
es domāju, ka mēs šeit esam tik izmisuši, ka bez lūgšanas nevar. šajā sabiedrībā kas veidojusi mūsu prātus laba un ļauna dualitātē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

galvenais, pirms gulētiešanas

(Reply to this) (Parent)