atmiņas par domām

teja @ 11:43 am: #100nieciņš ir arī simbols politiskai propagandai uz kura free-raido daudzi nekompetenti, slikti izglītoti (nekompetence un prātu inertums pašlaik ir lielāka problēma par negodīgumu) politiķi, kas tika ievēlēti tāpēc vien ka viņi ir "par latviešiem", bez sajēgas par to, ko nozīmētu būt "par latviešiem" arī miesā - situācijā, kad karš ir beidzies; radošās industrijas, ekonomiskā izaugsme, sociālā politika, lietderīgāka valsts pārvalde. kā "nosargāt Latviju" Eiropā, globālajā ekonomikā, ne-duālisma diplomātijā, jaunajās morāles un izglītības paradigmās? jaunajās iztēles prasībās? jaunajās žēlsirdības prasībās? jaunajās līdztiesības prasībās? kā dzīvot bez ienaidnieka? Latvija ir kā PTSD kara veterāns kas pie viesību galda neprot iesaistīties sarunās un kaut ko sarunāt, uzrunāts saraujas, salecas, atrunājas ar formālām frāzēm, gara acīm skatot kara ainas, dzīvodama vien pati sev vien redzamās uzvarās.

kāds izcils elegantas nacionālisma retorikas piemērs Ināras Mūrnieces runā
atceros kā viņa runāja LV prezidentūras preses konferencē Briselē, mazliet kā automātiskais atbildētājs kas ir salicis vienā rindā visus vārdus ko viņš ir dzirdējis angļu valodā par Eiropu, bez mazākajām rūpēm par jebkādu pievienoto vērtību žurnālistiem, par jebkādu citējamību iekšējiem preses dienestiem. parādot arī to, kas viņa ir - runājoša galva kam piespiež podziņu kas grib. kā mākslīgais intelekts. Latvijā dzīvojot vienkārši lielāka referentā kopa ar vārdiem ko savākt un salikt secībā.