atmiņas par domām

manam ritenim ir zvaniņš, bet es nekad nelietoju. es braucu aiz cilvēka ļoti lēni, līdz parādās izdevība, bet citreiz arī nokāpju un stumju. tad man vienreiz viens kungs diezgan atklāti pateica, ka vajag zvaniņu lietoto, ko ākstās. sāku šad un tad lietot (nu tiešām, ko ākstās), bet vienalga katru reizi ļoti neērti.

(Reply to this)