atmiņas par domām

Vakar kaut kur - laikam rakstiņā par Skrutona jauno grāmatu - izlasīju jauku salīdzinājumu. Pasaule ir tas, ko mēs vērojam no arvien sarūkošā apvāršņa, kuru uzskatām par sevi.

(Reply to this) (Thread)

par sarūkošo nesaprotu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs visi vienā laidā sarūkam, vai tad ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, kaut vai atlikušā laika ziņā. Nemaz nerunājot par sabrūkošiem mugurkauliem, zobiem u.c.

(Reply to this) (Parent)