atmiņas par domām

lee @ 09:21 am: Dīvaini. Vakar tieši tāpat noformulēju savas domas, sēdēdama vakara vannā. Nu, par to pirmo teikumu runāju. Un vēl man likās, ka patiesībā tas ir baigais spēks, ka Tu kādam atļauj sevi mīlēt. Pa īstam. Bez ierobežojumiem.
..un tomēr tas ir tik reti tagad, šeit pie mums..laikam tāpēc tik daudz cilvēku jūtas nelaimīgi. Es pat vairs nezinu, kas ir ļaunāk - vai tas, ka Tevi nemīl, vai tas, ka Tev neļauj mīlēt.