atmiņas par domām

maigs @ 01:52 pm: agrāk vienmēr sarāvos (bērnības trauma, ka uzreiz kāds brēca virsū), bet 18 gados nogāzu veselu trauku skapi no sienas, acis lielas, izbīlis, bet tā vietā tie cilvēki, pie kuriem biju ciemos skrēja man klāt un prasīja, vai man viss kārtībā - tipa sūds ar traukiem un skapi.
kopš tā brīža sapratu ka sūds ar visiem traukiem (un neilgi pēc tam ka vispāŗ sūds ar VISĀM materiālajām lietām) un tagad - kad plīst trauki, skaļi applaudēju un kliedzu ka uz laimi (nav jau arī īsti normāli)