When we remain with that sorrow totally, without trying to rationalize it, without trying to escape from it in any form through words or through action, when you remain with it completely, without any movement of thought, then you will find that out of that sorrow comes passion. That passion has the quality of love, and love has no sorrow. :
Comments
tas (arī otrā ierakstā) laikam ir tas mehānisms, kā bēdas var kādu padarīt par labāku cilvēku, un kāpēc var arī nepadarīt
(Reply to this) (Thread)
Jā nezinu man šīs gudrības vēl ir par augstu, lasu un mēginu apjēgt
Es nevaru iedomāties kā prāts var nemeklēt izskaidrojumus un mierinājumus
Łauties bēdām tāpat kā łauties mīlestībai?
Es nevaru iedomāties kā prāts var nemeklēt izskaidrojumus un mierinājumus
Łauties bēdām tāpat kā łauties mīlestībai?
tipa jā, pieņemt, samierināties, tāpat kā dzīvot rudenī un ziemā, lai gan nezinu nevienu, kurš to spēj praktizēt pastāvīgi. taču es laikam sajutu kaut kādu nojausmu/atblāzmu, kad domāju, ok, tagad es esmu bēdīgāks cilvēks nekā agrāk, tā arī dzīvošu
(Reply to this) (Parent)
un ka nav tik svarīgi, kā es jūtos. bet tevis citētajā tas ir sarežģītāk un skarbāk
(Reply to this) (Parent)
vai, es neatceros, kurš gudrinieks to teica, man liekas, tas bija rīgas laikā, ka tik ne tas pats, kas runāja par funkciju x - ka caur ciešanām varot nonākt turpat, kur caur prieku, un tāpēc, ja vien iespējams, vajagot labāk ņemt prieku
(Reply to this) (Parent)