atmiņas par domām

honeybee @ 12:45 pm: Re: dzejnieka nāve
esi konsekvents - vēlreiz.

man šķiet, ka tu runāji par to, ka līķa sekcija ir baigi ok un par beigtiem dzejniekiem var rakstīt dajebko un atvadīties, kā prot. Bez tam - "Un kā tu zini, ko viņš domā? Viņš neko vairs nedomā. Jo nevar padomāt. Jo domāšana ir dzīva cilvēka īpašība." Tas par to, kas viņam patiktu vai nepatiktu. Vai arī viņš tomēr ir beigts tikai tajā brīdī, "kad normas un principi pārspēj cilvēcīgu sapratni", t.i., tajā brīdī, kad viņš tiek ielikts "izdegušā dzejnieka" stereotipa zārciņā?

un, ja tu sludini "radošo brīvību" un apgalvo, ka "morālā atbildība nav nekas cits kā fikcija", tad acīmredzami ir pilnīgi OK, ka es izpaužu savu "radošo brīvību" komentāros tā, kā man ienāk prātā. (piezīmēsim, ka es gan necenšos lekt nost no atbildības par pateikto, bet tas, šķiet, tev nav īpaši svarīgi.) un tava nepatika ir tava personiskā problēma, bet tava nespēja būt konsekventam savos apgalvojumos - labs iemesls, lai es varētu par tevi pasmīkņāt.

kas attiecas uz kārtējiem cēlajiem apgalvojumiem par to, kas ir dzejnieks un kā vajadzētu izrādīt cieņu pret dzejnieku - diemžēl man nav instalēta spēja izrādīt cieņu pret kādu tikai tāpēc, ka viņš ir dzejnieks. vai mūziķis. vai santehniķis. vai pseidointelektuālis. es varu izjust cieņu pret cilvēku un es varu izjust cieņu pret darbu, kas ieguldīts kādā lietā, bet ne pret profesiju, hobiju vai birku, kas piekarināta ērtības labad. un ir daudzi gadījumi, kad tieši šo birkas piekarināšanu es uztveru kā necieņas izpausmi. šis bija tas gadījums. un ir - ne bieži, bet ir - gadījumi, kad es izsaku viedokli. šis bija tas gadījums. un ir arī gadījumi, kad es īpaši necenšos izteikties politkorekti. šis bija tas gadījums. es varu sev pamatot, kāpēc es to darīju. es varu pamatot arī Tējai (bet domāju, ka viņa jau aptver šo pamatojumu, tāpēc tas būtu lieki). bet man tas jāpamato tev, jo "morālā atbildība ir tikai fikcija".