atmiņas par domām

blond @ 04:43 pm: tu tiešām nesaproti, ka mēs "figurāli" runājam? tipa, manns, burvju kalns. romantika.... mīlestība. gulēšana uz balkona silti sasegtam, apsnigušas egles, nekas no tevis nav atkarīgs... vakariņas sveču gaismā un dzīvās mūzikas pavadījumā... laiku pa laikam kāds nomirst...
a tu par dispanseri, tik rupji!
(vispār gan mana mamm strādja tb dispancerī kādus padsmit gadus, gad biju maza, toreiz tāds atradās ernestīnes ielā, patiesībā tur arīnebija slikti. ļoti labs ēdiens (mammai bijapienākums nogaršot katras dienas porcijas), rauga dzēriens (vells, tā tik bija manta, dažreiz taisījām arī mājās - apber raugu ar cukuru, ļauj uzrūgt, pārlej ar ābolu sulu,samaisa).tur bija ļoti tīrs, grīdas vaskotas, hallē milzu palma. laipns personāls. mamma ar galveno rentgenologu pīpoja kā skursteņi - rentgena kabinetā. palaikam jau gan kāds tur nomira arī - ja gadījās pa nakti, tad mammai - dežūrējošai māsai, bija jāvelk līķis klusiņām uz pagrabu pa trepēm lejā, tā lai citi slimnieki nepamana.