atmiņas par domām

rt @ 12:16 pm: domāju, nevajag jaukt Ķīli ar Rītupu. jo viens ļoti pašaizliedzīgi dara sabiedriski vērtīgu darbu, ir pārņemts ar idejām, visos tajos forumos ieklausās vienkāršos cilvēkos, inspirē viņus uz dažādām pozitīvām rīcībām un nav ne mazāko šaubu, ka no sirds cenšas, lai Latvijā viss būtu labāk, kamēr otrs acīmredzot gūst kaut kādu "sokratisku" baudu no citu tirdīšanas un tādejādas krāniņu samērīšanas. Roberts teica, ka viņam liekas visnotaļ jocīgi, ka no 2,5 stundu sarunas paņemts tieši šis fragments, kurā proporcionāli tik lielu daļu aizņem tirdīšana par "publikācijām".

turklāt, runājot par cietumnieka dilemmu, sarunā atklājās paša A.R. nezināšana, nekompetence un gaisa grābstīšana, jo Elionoras Ostromas visai nozīmīgie "cietumnieka dillemas" pētījumi, uz ko Ķīlis mēdz atsaukties, nāk no viņas 2000. gadā publicēta pētījuma "Collective Action and the Evolution of Social Norms", savukārt anarhisma idejas lielā mērā smeltas Deivida Grībera 2004. gada grāmatā "Fragments of an Anarchist Anthropology". tā kā tās nav 50 gadus vecas domas.

šajā kontekstā svarīgi piezīmēt, ka E.Ostroma 2009. gadā par pētījumiem šajā virzienā saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. tā nudien ir muļķība un nezināšana pārmest Ķīlim "vecas idejas".