atmiņas par domām

blond @ 05:18 pm: Jā, man arī šķiet, ka tejai ir taisnība. Tas par "viedokli".
Bet par filmu - man Antikrists patika, lai gan es to galīgi neuztvēru kā filmu par slimiem cilvēkiem, kam nomiris bērniņš, bet - tā diezgan primitīvi - par sievišķā (un dabas) pirmsākuma ļaunumu. Tomēr tas, kā filma uztaisīta, manuprāt, šo diezgan klišejisko tēmu padarīja mākslinieciski ļoti iedarbīgu un, jo ilgāks aiks pagāja pēc filmas noskatīšanās, jo izgaisa arī visas sākotnējās pretnezijas un iebildumi pret pārspīlējumiem ("ar tādu kāju taču nevar staigāt!") vai šķietamo stilistisko neviendabību (ārkārtīgi rūpīgi nostrādātie, reklāmas vizuālā kodā izstrādātās epizodes un it kā šausmīgi paviršā montāža citās epizodēs). Sapratu, ka viss vai gandrīz viss tai filmā ir tā, kā tam jābūt.
Centīšos neatkārtot Tavu stilu un nepaziņošu, ka Tu neko neesi sapratis - teikšu tikai, ka, iespējams, filmu iespējams saprast un tulkot dažādi.