atmiņas par domām

tā joprojām ir laba dzeja, tomēr citādāka. un drusku mazāk manā gaumē, protams. es tādus ziedonismus kā "tāpat kā stipru raksturu/ vai stipru veselību/ vajag stiprus laika apstākļus/ kas iztur visu - / gan tavu nākšanu/ gan aiziešanu atkal"
un pat vācietismi, kā "ne satriekts ne dzīvs/ bet dziedēts kā diedzēts/ dīgsts tagad es drīkstu" - spēju mīlēt tikai tad ja viņi ir trīsreiz īsāki un precīzāki. liekas, vai nu viņš mēģina rakstīt citā stilā, kurā, atšķirībā piem no Ziedoņa, nav visu dzīvi trenējies un tāpēc viņam nesanāk, vai arī vienkārši kļuvis normāls un izkliedēts kā vidējais cilvēks un pazaudējis fokusu.

(Reply to this) (Parent)