atmiņas par domām

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:23 pm: jūra bija maiga kā dūmu konfekte un lapas kraukšķēja zem kājām kā čipši, tādas svētku vakariņas,
latvija, latvija.

Comments

From:[info]rakstnieks_nr1
Date:November 19th, 2008 - 09:58 am
(Link)
Svinam to "KA NAV OKUPANTU"...
ĀHĀHĀHĀ - šitas reāli bija viena no rēcīgākajām svinētāju remarkām. Atvaino, bet pat vidējais karodziņa vicinātājs, atļaušos teikt - pat starp sešgadīgajiem - šitādas muļķības, lai cik svētkaini noskaņots, nerunātu.
Mazliet, skaidrā prāta, mazliet...sieviete..
Vai arī izbeidz dzīvot pa svētkiem, jūras malām, liedagiem un biezām bilžainām dzejas grāmatām, bet iekāp trolejbusā virzienā uz centru pirmdienas rītā. Vai kauču palasi ko citu, nevis Kultūras foruma tautiskās slejas. Un tad vienosimies svētku līksmībā par to, ka šeit nav okupantu.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:November 19th, 2008 - 10:07 am
(Link)
tevi vajadzētu nopērt un piespriest īsto karu, nevis to, kur vicinās ar avīzēm
From:[info]rakstnieks_nr1
Date:November 19th, 2008 - 11:47 am
(Link)
Atšķirībā no tevis - un pat ne dzimuma dēļ - man ir forma, izieta apmācība un gatavība, izteikta solījumā.
Ta kā pietaupi šo argumentu saviem dzejas vakaros sastaptajiem mīkstmiešiem no vīriešiem.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:November 19th, 2008 - 02:38 pm
(Link)
vakar čikāgas piecīšu koncertā mūsu valsts patriots_nr1 un dekolonizators_nr1, Krišs Kapenieks bija viens no diviem dejotājiem, kas karoja uz danču plača, lēkādams kā ķipars un tievos locekļus pa gaisu mētādams. man skatoties ienāca prātā, ka tā ir nāves deja.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:November 19th, 2008 - 02:41 pm
(Link)
mutes dekolonizators ir tik liels, cik liela ir viņa griba, citādi ir ar real_time karavīru, to es gribēju teikt.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:November 19th, 2008 - 02:49 pm
(Link)
Šajā attēlā ir redzama dzejniece Ilze Kalnāre, viena seno laiku meitene no Latgales, Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas audzēkne. Savus neticami naivos, dabas skaistuma un sirds siltuma piestrāvotos dzejoļus, piem, Ai māte Latgale utt., viņa sarakstīja 15-25 gadu vecumā. Pēc tam sākās karš. Līdz 1947. gadam viņa slēpās Kurzemes katlā, kur kādās mājās viņu uzgāja un izvaroja sarkanarmiešu grupa. Slimnīcā, kur viņa atjēdzās, viņu savukārt uzgāja čeka, apcietināja un notiesāja uz 25 gadiem spaidu darbu Kazahstānā. Viņa atgriezās pēc 7 gadiem un līdz dzīves beigām tā arī neatjēdzās. Viņa nespēja strādāt algotu darbu un sevi uzturēt, nedz arī rakstīt. Beigās viņu iekārtoja pansionātā, kur viņa 50 gadu vecumā izdarīja pašnāvību. Vnk kā ilustrācija, ja tu patiešām neredzi atšķirību, bļaģ.
From:[info]rakstnieks_nr1
Date:November 19th, 2008 - 10:00 am
(Link)
Šī zeme ir okupēta tā, ka te nav vietas, kur mazam latviešu bērnam savu pēdu nolikt.
Un tu uzdrošinies svinēt, ka tā nav okupēta!!!!
Powered by Sviesta Ciba