atmiņas par domām

10:34 am: Ņūkāslas pujeņu vecmāmiņa, starp citu, nomira. Rudenī ieziemoja pujenes, apsedza ar egļu zariem un apkrāva ar šīferi, kā drakulas naktīs guļ zārkos, tā arī pujenes ziemas kapiņā. Es domāju, vai pujenes kaut kad augšāmcelsies. vai viņas bija atkarīgas no vecmāmiņas, vai arī pašas izlauzīsies, uz muguras muguras muskuļiem paceļot un salaužot un aizsviežot šīferi pa malu malām, egļu zarus nahuj, morning has broken. vai arī tā vairs nenotiks, jo vecmāmiņa ir ieziemota forever, bet vai varbūt vecmāmiņas velis peld vēl vālos virs, gaida pabeigt zemes darbus un palīdzēs un ar pujenēm viss būs čikiniekā.