atmiņas par domām

teja @ 01:11 pm: to, kas atšķiras, es varētu saukt par dziļumu. un sirds atsaukšanos, ko sajūt *normālais* cilvēks, to lasot.
tajā mūsu siev. lit. sirds atsaukšanos sajūt tikai hipersensitīvas sievietes ar viegli traucētu realitātes sajūtu. jo traucē tā romantiskā estētika, gan Ikstena, gan Ābele bieži balansē uz pārsaldinātības robežas...bet tur tajā grāmatā nekā tāda nav, tāpēc arī ļoti aizķer.
uzdrošinos pat teikt, ka Neiburgas grāmatā bija daži stāsti, kas ir līdzvērtīgi.