atmiņas par domām

nezinu, nezinu. kaut kā visa tā ļoti amerikāniskā paradigma, dalījums lūzeros un karjeristos, mūsu platuma grādos ir tik nereāls un tik maz uz mani attiecas, un tik maz vēlos vispār pieņemt, ka kaut kas tāds ir, un tik ļoti viss tur bija maksimizēts un pārspīlēts... nofilmēts un aktierspēle protams ļoti labi, bet pats stāsts kaut kā pie sirds negāja. lai arī beigās iegruzīja riktīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vienkārši...nekad neesmu bijis kluss vīrs. nekad! kaut esmu centusies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izstumts un nepiederošs un nepiederīgs varbūt jā, bet drīzāk tādēļ, ka viss ko saku un ko daru ir totāli garām, nevis tādēļ, ka neko nesaku un nedaru.

(Reply to this) (Parent)

nu vot, es atkal riktiigi sasleedzos ar to dzjeku, paziistami fiilingi bet par to, ka viss sakrukjiits diezgan to the max, tas gan. tikai kas tad shiitik vienkaarsu filmu, bez paargruziitiem efektiem utt. izvilktu? aa un veel vienreiz sapratu, ka biezhi vien citaadak nemaz nevar izkristalizeeties sajuutas. ar taadu biezumu esam noaugushi

(Reply to this) (Parent)