atmiņas par domām

es tev pastāstīšu. vienkārša patiesība. ir izcilas filmas, par kurām dievam pateicies, ka radītas, ir tādas soso un ir vienkārši sūdi. nevajag mēģināt sevi piespiest noskatīties sūdu un bārt sevi, ka nevarēji to paveikt. man atkal līdzīga problēma ir ar grāmatām. laiku pa laikam uzpeld kāda, ko apēdu un tad ir doma, ka redz kā man labi padodas lasīšana un tagad tik ņemšos vienu pēc otras, bet jau diezgan ātri apraujos uzdūries uz kādu nepavelkošu un tad atkal iestājas tukšais periods, kamēr kaut kas neuzpeld.

(Reply to this) (Thread)

bet tur jau tas joks, ka arī filmas, par kurām citi, arī gudrinieki, saka, ka izcilas, man nepatīk. piemēram, tā filma "Badlands", kas Ronim likās labākā pasaulē - man tā so-so. un teiksim no Stenlija Kubrika man vispār neviena pati nav patikusi. savukārt kaut kādas nejauši atrastas "visdrīzāk so-so" pēkšņi jumtu norauj. piemēram, Boratu neviens vairs neatceras, ja? Es viņu katru dienu sirdī pieminu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

borats bija rēcīgs. kaut kā interesanti te sanāk, jo es jau nu gan uzreiz varu pateikt, kura filma ir laba un tā man arī patīk, bet grāmata ka laba ir es varu nojaust, bet savu nepatiku pārvarēt nevaru. kaut kā tā uzmanība laikam dažādi tiek cilvēkiem sadalīta.

(Reply to this) (Parent)