atmiņas par domām

03:26 pm: pa dienu nekas, bet vakaros atveru arī pa dienu neveramo logu, un, laikam tādēļ, ka vakari tagad siltāki, viņas vēl neguļ un nāk iekšā. tikko es ieslēdzu lampu, tā krīt izmisumā un sāk pret to sisties un ļoti ātri nomirst, ātrāk kā naktstauriņi, ātrāk kā odi. kā izglītības iestāžu darbinieces, kas apjūk un vairs nejūtas savā ādā pēc plkst. 22.00, kad pilsētā aizveras dienas kafejnīcas. ir tāda suga, kam naktīs ir vienkārši jāguļ, saproti, jāguļ. trūka-trūka tev, bitīte. lai pa naktīm dzīvojas visādi sikspārņi un citi goti un bohēmisti.

p.s. ap plkst. 5.00 es dzīvas palikušās ar avīzi stumju ārā, jo nupat jau ir vaļā skreja un sākas darba diena.

p.p.s. vēl es šodien pa zālāju izvāļājusies ienesu veikalā lielo zaļo sienāzi, kas pie miltu izstrādājumu plauktiem pēkšņi noleca man no galvas un aizgāja skatīties, kas ir, kas nav.