Nu, kā jūs domājat, ir vai nav svarīgi apzināties savas privilēģijas? (kaut kas, ko sāku praktizēt tikai nesen, mani laikam interesē argumenti "pret") :
man šķiet, pa priviliģētība pat par sevi ir svētība, un pārlieks vainīgums par to arī ir pārspīlēts wok-isms, un enerģētiski neveselīgs. bet to neiekļaut savos argumentos, jo īpaši tādos, kur tiek uzsvērts, ka viss ir tikai tavā galvā, vai viss ir atkarīgs no paša attieksmes, disciplīnas, morāles principiem, saņemšanās, un viss ir radikāla paš-atbildība, tas gan ir "neoliberālisms" un "apjukums".
man šķiet, pa priviliģētība pat par sevi ir svētība, un pārlieks vainīgums par to arī ir pārspīlēts wok-isms, un enerģētiski neveselīgs. bet to neiekļaut savos argumentos, jo īpaši tādos, kur tiek uzsvērts, ka viss ir tikai tavā galvā, vai viss ir atkarīgs no paša attieksmes, disciplīnas, morāles principiem, saņemšanās, un viss ir radikāla paš-atbildība, tas gan ir "neoliberālisms" un "apjukums".