:
man ir dīvainas attiecības ar teorijām. tās dažas, ko esmu paņēmusi par savām un citēju, ir tādas, par kurām šķiet, ka viņas ir iznākušas no manas iekšienes. bet varbūt tas arī ir pareizais veids, kā lietot teoriju, nevis akadēmiskais pārsātinājums, kas atdala valodu no realitātes, žonglējot ar pasaulēm kā ar bumbiņām. jēga ir tikai tādai teorijai, ko var ieķermeniskot, un šovakar atradu tādu atradu - kas savelk kopā pāris gadu ilgušu mokošu procesu. atslēgvārdi: embodied anarchism, affective discourse of the neoliberal state, ‘discourses of affect’ to produce compliant subjects able to deal with (and unable to desire beyond) neoliberal precarity and anxiety. šis tagad būs tajā pašā kastītē kur rest as resistance & hip release as revolution.