gribēju teikt šāds divas lietas :
1) ka izolācija pati par sevi ir vīruss, nevis cita vīrusa blakne
2) tieši izolācija vainojama pie polarizācijas un mūsu kopīgās ieslīdēšanas postpatiesību laikmetā. bez iespējas savas domas salīdzināt ar citu domām un bez grupas pieredzes, ir viegli izdomāt visādas lietas, kam nav nekādas saistības ar mūsu kolektīvo realitāti un tās vajadzībām, bet drīzāk ar individuālajām traumām, bailēm, atkarībām un izaicinājumiem - un doma kļūst par šīs nepilnības blakusproduktu, par tās sargu
1) ka izolācija pati par sevi ir vīruss, nevis cita vīrusa blakne
2) tieši izolācija vainojama pie polarizācijas un mūsu kopīgās ieslīdēšanas postpatiesību laikmetā. bez iespējas savas domas salīdzināt ar citu domām un bez grupas pieredzes, ir viegli izdomāt visādas lietas, kam nav nekādas saistības ar mūsu kolektīvo realitāti un tās vajadzībām, bet drīzāk ar individuālajām traumām, bailēm, atkarībām un izaicinājumiem - un doma kļūst par šīs nepilnības blakusproduktu, par tās sargu