:
šaha seriāls tiešām ir ļoti slikts, pēc 1.sērijas tālāk neskatīšos, toties atypical - paldies kosmosam, kas tādu ir uzražojis! un usnei, kas ieteica. sen nekas uz ekrāna mani nebija tā iepriecinājis. lai arī protams - autisma kopienas pārmetumi - galvenokārt, kāpēc nevarēja noalgot aktierus ar autismu, ir ļoti valid. & vai gadījumā neirotipisks cilvēks kas tēlo autistu nav kind of a blackface. es pazīstu vienu ļoti labu hard working autisku dejotāju, kurai tiešām deja ir visa dzīve, un viņa nevar atrast darbu, pat Somijā, jo viņai ir ļoti īpašas prasības attiecībā uz dzīvošanu, ceļošanu, mēģinājumu apstākļiem un arī dejas stilu - ir lietas, ko viņa nedarīs. un laikmetīgā deja ko dominē psihopātiski horeogrāfi ir tāda pati hierarhiska gaļas mašīna kā holivuda - comply or die. protams, ka ar ASD cilvēkiem ir grūtāk strādāt, un lai arī man filma ļoti patika, par šo tematu vēl stipri padomāšu.
:
labi, notiek polarizācija. manuprāt, (es to jau teicu, bet atkārtošu vēl xx reizes) pašlaik svarīgāk ir nevis uzvarēt, bet sadzīvot, atgriezties pie kaut kāda kopsaucēja par to, ka mūsu galamērķis ir būt kopā. sabiedrības vadītāju darbs pašlaik ir neapskaužams, un ekspertīzes trūkums acīmredzams. kaut kādas grupas pieprasa viena otru izstumt. gājiens no vienas, gājiens no otras. kur tagad ir visi augstas izglītības ieguvušie mediatori, pāru terapeiti, nevardarbīgās komunikācijas eksperti, budisti u.c. vidutāji, kur tas notiek, ir īstais brīdis iet politikā: trešais ceļš pašlaik ir vairāk vajadzīgs nekā jebkad agrāk