kas mani uzvelk ir ka šajā laikā, ārkārtas situācijā, cilvēki nevis domā kā ar savu rīcību un attieksmi varētu ieguldīt tajā lai mēs visi kopīgi šo pārdzīvotu un atveselotos, bet gan bīda savas ambīcijas aiz kurām bieži ir tikai retoriska figūra, izmantot iespēju kad ar minimålu radošumu un minimālu domāšanu var klūt pamanāms, kā 2gadnieks kurš saka @nē@ vienkārši lai paskatītos kādas tam būs sekas. Ko tieši tu zini par krīzes vadību, tiesību un valsts pārvaldes vēsturi lai ar tādu pārliecību apgalvotu ka Kariñš rīkojas nepareizi (u.tml.) - es nesaku ka visiem ir jāzina - es personiski arī neko nezinu, bet manuprāt pašlaik ir brīdis, kad jåpaciešas un jāsadarbojas, un jāgenerē positīva energija ar lūgšanām vai vismaz cerībām un laba vēlējumiem, nevis bīdīt 2gadnieku anarhiju un sēt destruktīvu čerñu jau tā bēdīgu cilvēku domas telpā :