mans veids, kā izdzīvot šajā darbā, ir iet runāt ar kolēģiem, kam noticis kaut kas labs vai slikts, kas izskatās bēdīgi vai priecīgi, savādāk es točna nevarētu ne koncentrēties ne justies dzīva šajā stikla ēkā. agrāk man esmu darījusi arī tipa - ieraujas stūrī un mēģina izskatīties neredzams, bet man ir tendence pilnībā zaudēt saikni ar realitāti, kā fiziski tā emocionāli, un atgriešanās ir ļoti smaga. šī iemesla dēļ es neskatos arī seriālus. :