ārzemēs man nav bijis tādu draugu loku, kur bažīgi vēro cits cita izdarības, vai nav jau izsakoties tautas vārdiem sagājis jonasā, vai slepus iet par otru baznīcā likt svecītes. nekur arī citur neesmu tik daudz besīta ar to līdzjūtīgo skatienu. es nezinu, mūsu kultūrā vienkārši nav pašregulācijas tradīcijas, un varbūt, ka mums ir pamats neuzticēties citu pašregulācijai un vēlēties, lai citi neuzticētos mūsējai. jo, vēlreiz, tā šajā valstī saprot mīlestību. :