atmiņas par domām

Archive

February 21st, 2018

09:32 am: bathing in endlesness

11:36 am: domāju par to, kā atkārtojas attēli un kā tie stāsta par mūsu prātu
piemēram man regulāri atkārtojas šāds: kaut kas ir pārvārījies un zaudējis jēgu.
brīžiem pat dzirdu, ka jau vārās, bet neko nevaru darīt. man vienmēr ir žēl. izcûkoto produktu, piedegušā katla. un ka nav ko ēst.
tikko tā notika ar ideālo eko vegan kakao ar koko sviestu, kanēli, muskatriekstu un kardamonu, ko es vārīju, lai svinētu to, ka neaizgāju uz skolu un skatos gandrīz līdz palodzei piesnigušajā dārzā kā pa ābeli lēkā putniņi
man ir sliktas attiecības ar uguni.
pusdienās gribēju uzvārīt nenormāli garšīgu lēcu putru ar puraviem un dāla garšvielām, bet gadījums ar kakao mani apbēdināja, es zaudēju ticību sev.

es zinu, ka šī dabisko skumju, kas saistītas visticamāk ar mēnešreizēm, piesaistīšana domām ir lēts triks, bet tas ir veids, kādā es ienācu LV literatūrā. tikmēr garīgās veselības uzlabošanai es citiem iesaku atdalīt emocijas no domām. tā ir viena no labākajām lietām, kas ar mani ir notikusi

šobrīd ir tāds garīgais ka prasās 'retrītiņš'. ziema un dejot un domāt ir forši, bet tagad gribētos ieslēgt vasaru, low profile, peldēties, daudz būt ārā.

vispirms iztīrīšu istabu un izkvēpināšu ar palo santo

vēl es gribu būt cits cilvēks - tāds kā šodien. mierīgs un mazliet skumjš, ar atvērtu sirdi un sinhronizējies ar pasaules skaistumu. bet tūlīt jau beigsies īpašās dienas un atgriezīsies parastais trakums. :/
varbūt ka mani glābtu ritalīns bet varbūt ka nekas.

12:38 pm: 2.martā atveru corporate speaker lappusi savā dzīvē. sākumā biju reāli nomīzusi, bet tad ieraudzīju, ka runātāju vidū ir Zuarguss un apņirdzos un nolēmu to uztvert kā performanci.
domāju, vai es to daru tikai naudas dēļ, bet nē. pašlaik no sirds visu izbaudu.
mani joprojām interesē organizācijas un komunikācija. un jo īpaši cilvēki un ar viņiem sarunāties.
lai gan daudz labprātāk es ar viņiem būtu dialogā un kopā kaut ko radītu, nekā runātu no skatuves.

09:02 pm: Non-invasive and non-manipulative touch as primordial relational resource for handling, holding and creating a safe environment, in the respect of individual dignity and self-esteem

Powered by Sviesta Ciba