atmiņas par domām

teja @ 11:36 am: domāju par to, kā atkārtojas attēli un kā tie stāsta par mūsu prātu
piemēram man regulāri atkārtojas šāds: kaut kas ir pārvārījies un zaudējis jēgu.
brīžiem pat dzirdu, ka jau vārās, bet neko nevaru darīt. man vienmēr ir žēl. izcûkoto produktu, piedegušā katla. un ka nav ko ēst.
tikko tā notika ar ideālo eko vegan kakao ar koko sviestu, kanēli, muskatriekstu un kardamonu, ko es vārīju, lai svinētu to, ka neaizgāju uz skolu un skatos gandrīz līdz palodzei piesnigušajā dārzā kā pa ābeli lēkā putniņi
man ir sliktas attiecības ar uguni.
pusdienās gribēju uzvārīt nenormāli garšīgu lēcu putru ar puraviem un dāla garšvielām, bet gadījums ar kakao mani apbēdināja, es zaudēju ticību sev.

es zinu, ka šī dabisko skumju, kas saistītas visticamāk ar mēnešreizēm, piesaistīšana domām ir lēts triks, bet tas ir veids, kādā es ienācu LV literatūrā. tikmēr garīgās veselības uzlabošanai es citiem iesaku atdalīt emocijas no domām. tā ir viena no labākajām lietām, kas ar mani ir notikusi

šobrīd ir tāds garīgais ka prasās 'retrītiņš'. ziema un dejot un domāt ir forši, bet tagad gribētos ieslēgt vasaru, low profile, peldēties, daudz būt ārā.

vispirms iztīrīšu istabu un izkvēpināšu ar palo santo

vēl es gribu būt cits cilvēks - tāds kā šodien. mierīgs un mazliet skumjš, ar atvērtu sirdi un sinhronizējies ar pasaules skaistumu. bet tūlīt jau beigsies īpašās dienas un atgriezīsies parastais trakums. :/
varbūt ka mani glābtu ritalīns bet varbūt ka nekas.