:
cilvēki bieži nepievienojas manam viedoklim par to, ka kaut kas ir slikti uzrakstīts. tas ir grūts vārds "slikti uzrakstīts". agrāk runāju par ciešamo kārtu un pašmērķīgiem svešvārdiem, bet par to nav jēgas runāt, jo tie ir tikai simptomi, mūs interesē diagnoze. proti, rakstītāja attieksme pret dzīvi. man nevar likt lasīt cilvēkus, kuriem ir nepareiza attieksme pret dzīvi.ir autori, kuru sirdis ir cietas pret aprakstāmo un viņu rakstīšanas mērķis ir kaut ko pateikt par sevi. tādus es nespēju lasīt, viņu teiktais, pat ja viņi ir godprātīgi pētījuši aprakstāmo, vnk neaiziet līdz manām ausīm, sapsihojos un metu. ir autori, kuru sirdis ir cietas gan pašiem pret sevi, gan pret aprakstāmo un viņi it kā mēgina iekļauties tradīcijā, sašaurinoties no abām pusēm, izliekoties stulbāki nekā ir, lai tikai būtu "pareizi" (zubrilas). un tad vēl ir tādi, kuru sirdis ir cietas pašiem pret sevi, tādus es vēl varu palasīt, bet viņi ļoti daudz atņem gan paši sev, gan man, nepievienojot objektam subjektivitātes vērtību, jo akadēmismam ir sava vieta un tā ir pavisam cita vieta.