man īstenībā bija krutākie jāņi pēdējo kādu piecu gadu laikā. es dauzījos ar ernestu, katrīnu un bērniem. es interesanti runājos un dziedāju ar lielajiem. vislabāk man patika gulēt uzdurtai uz vecās lībiešu kapsētas žoga mati plīvoja vējā un plaši ieplestajās acīs spoguļojās mēness. klusie sāņu skatieni un neizteiktie vārdi gan neattiecās uz mani, bet piešķīra visam notiekošajam dziļumu. projām braucot iebāzu galvu stockmann maisā un vairākas reizes dziļi ieelpoju un atritinājās viena no ļoti maziņajām dimensijām. tikai tagad tā pa īstam atjēdzos. man kategoriski nav pieņemams tas, ka ir jāstrādā :
kuskusiņ, vai var nokodēties uz darba mīlestību? :
es nopietni.
es negribu visaptverošo psihoterapiju, man tam nav naudas un motivācijas. gribu tieši specifiski uz darba tikumiņu.
es nopietni.
es negribu visaptverošo psihoterapiju, man tam nav naudas un motivācijas. gribu tieši specifiski uz darba tikumiņu.
vēl man neliek mierā doma, ka es gribu notetovēt apakšdelmu, nevis tur kaut kādu actiņu vai hieroglifiņu bet tā kārtīgi, krāsaini, biezā slānī. es zinu, ka man nemaz nepiestāvētu, bet baigi gribas. patīk kā izskatās. :
es pat zinu, kam es lūgtu zīmējumu uztaisīt - SANDIJAm!!!
es pat zinu, kam es lūgtu zīmējumu uztaisīt - SANDIJAm!!!