atmiņas par domām

teja @ 01:36 pm: man īstenībā bija krutākie jāņi pēdējo kādu piecu gadu laikā. es dauzījos ar ernestu, katrīnu un bērniem. es interesanti runājos un dziedāju ar lielajiem. vislabāk man patika gulēt uzdurtai uz vecās lībiešu kapsētas žoga mati plīvoja vējā un plaši ieplestajās acīs spoguļojās mēness. klusie sāņu skatieni un neizteiktie vārdi gan neattiecās uz mani, bet piešķīra visam notiekošajam dziļumu. projām braucot iebāzu galvu stockmann maisā un vairākas reizes dziļi ieelpoju un atritinājās viena no ļoti maziņajām dimensijām. tikai tagad tā pa īstam atjēdzos. man kategoriski nav pieņemams tas, ka ir jāstrādā