:
ne tikai manā draugu listē bet arī personīgajā dzīvē bieži atkārtojas tādas folklorizētas pus-poētiskas mirkļu baudas, priekšmetu kombinācijas un to mijiedarbība ar ķermeni, kaut kas ar ādu, kaut kas skan austiņās, kaut kas ir debesīs, piedalās arī drupačas vai garaiņi, par vispārinājumiem kā dzīves svinēšana un taureņi, bļaģ, vēderā, nemaz nerunājot, lietojot krust-personiski tos pašus vārdus, tā man rodas drūms jautājums, vai vēl var izbēgt no valodas predestinācijas un vai ir jēga ticēt kaut kam *īpašam sevī*, vai viss kas mums tiek ir smelt sevi klišeju krājumā, līdz nāve viņu no mums šķirs
: ............pa miglu čurāt pielijušā ērkšķogu krūmā/ (c) G.Vanags
es tagad krāšu mirkļus topam, lūdzu iesakiet kandidātus.
pagaidām (nehierarhiskā secībā):
* melna, rūgta kafija
* lēna braukšana/ātra traukšanās ar velosipēdu naktī/rīta agrumā
* kraukšķīgs kruasāns / biezpienmaizīte
* austiņās skan (xxx) (ar noteikumu, ka noteikti tiek pieminēts konkrēts mākslinieks kā apliecinājums noteiktam sensitivitātes žanram, subkultūrai vai izglītībai)
* kaut kādas grāmatas lasīšana kafejnīcā (ar noteikumu, ka noteikti tiek pieminēts konkrēts autors un grāmata kā apliecinājums noteiktam sensitivitātes žanram, subkultūrai vai izglītībai)/ otrais līmenis jau ir, kad tiek pieminēts tikai autors
* vējš plivina svārkus kas glāsta stilbus
* lekšana aukstā upē pēc (protams kārtīgas latviešu) pirts
* sildīt pirkstus ap (tējas) krūzīti
* saulrieta/lēkta vērošana no kāda Rīgas jumta
* saulrieta/lēkta vērošana no mola
es tagad krāšu mirkļus topam, lūdzu iesakiet kandidātus.
pagaidām (nehierarhiskā secībā):
* melna, rūgta kafija
* lēna braukšana/ātra traukšanās ar velosipēdu naktī/rīta agrumā
* kraukšķīgs kruasāns / biezpienmaizīte
* austiņās skan (xxx) (ar noteikumu, ka noteikti tiek pieminēts konkrēts mākslinieks kā apliecinājums noteiktam sensitivitātes žanram, subkultūrai vai izglītībai)
* kaut kādas grāmatas lasīšana kafejnīcā (ar noteikumu, ka noteikti tiek pieminēts konkrēts autors un grāmata kā apliecinājums noteiktam sensitivitātes žanram, subkultūrai vai izglītībai)/ otrais līmenis jau ir, kad tiek pieminēts tikai autors
* vējš plivina svārkus kas glāsta stilbus
* lekšana aukstā upē pēc (protams kārtīgas latviešu) pirts
* sildīt pirkstus ap (tējas) krūzīti
* saulrieta/lēkta vērošana no kāda Rīgas jumta
* saulrieta/lēkta vērošana no mola