: old pervert
Aiz nepieciešamības var ievest lasītāju jaunlaulāto guļamistabā, bet nekādā gadījumā ne jaunavas guļamistabā. Dzeja to vēl kaut cik varētu iedrīkstēties, bet prozai tas nav atļauts.
Tas ir vēl neuzplaukuša zieda biķerītis, tas ir gaišums tumsā, vēl aizvērtas lilijas kautrīgais pumpurs, kuru neklājas uzlūkot nevienam cilvēkam, iekām to nav uzlūkojusi saule. Sieviete pumpurā ir svēta. Šī šķīstā, pusatsegtā gulta, burvīgais puskailums, kas baidās pats no sevis, baltā kājiņa, kas slēpjas rīta kurpītē, krūtis, ko apsedz pat spoguļa priekšā, itin kā spogulim būtu acis, krekls, kas steidzīgi tiek pārvilkts pār kailo plecu, tiklīdz iekrakšķas kāds mēbeļgabals (..) stāstīt par to visu neklājas, un ir jau pārāk daudz, ja to piemin.
Cilvēka acij jāraugās uz jaunas meitenes pamošanos ar daudz lielāku svētbijību nekā uz zvaigznes uzlēkšanu. Nespēja aizsargāties jāpaceļ jo augstākā cieņā. Firziķa pūciņa, pelnainā plūmes kārtiņa, sniegpārslas zvaigznīte, samtainais tauriņa spārns - tas viss ir daudz rupjāks, salīdzinot ar to šķīstību, kas pat nezina, ka ir šķīsta. (..) Nekautrīgs acu skatiens rupji aizskar šo neskairo puskrēslu. Pat ielūkošanās te jau nozīmē apgānīšanu.
/V.Igo, "Nožēlojamie"/
Aiz nepieciešamības var ievest lasītāju jaunlaulāto guļamistabā, bet nekādā gadījumā ne jaunavas guļamistabā. Dzeja to vēl kaut cik varētu iedrīkstēties, bet prozai tas nav atļauts.
Tas ir vēl neuzplaukuša zieda biķerītis, tas ir gaišums tumsā, vēl aizvērtas lilijas kautrīgais pumpurs, kuru neklājas uzlūkot nevienam cilvēkam, iekām to nav uzlūkojusi saule. Sieviete pumpurā ir svēta. Šī šķīstā, pusatsegtā gulta, burvīgais puskailums, kas baidās pats no sevis, baltā kājiņa, kas slēpjas rīta kurpītē, krūtis, ko apsedz pat spoguļa priekšā, itin kā spogulim būtu acis, krekls, kas steidzīgi tiek pārvilkts pār kailo plecu, tiklīdz iekrakšķas kāds mēbeļgabals (..) stāstīt par to visu neklājas, un ir jau pārāk daudz, ja to piemin.
Cilvēka acij jāraugās uz jaunas meitenes pamošanos ar daudz lielāku svētbijību nekā uz zvaigznes uzlēkšanu. Nespēja aizsargāties jāpaceļ jo augstākā cieņā. Firziķa pūciņa, pelnainā plūmes kārtiņa, sniegpārslas zvaigznīte, samtainais tauriņa spārns - tas viss ir daudz rupjāks, salīdzinot ar to šķīstību, kas pat nezina, ka ir šķīsta. (..) Nekautrīgs acu skatiens rupji aizskar šo neskairo puskrēslu. Pat ielūkošanās te jau nozīmē apgānīšanu.
/V.Igo, "Nožēlojamie"/
:
neko mēs neaptveram, nedz, ko esam parādā saviem vecākiem, nedz, ko nodarām, šos parādus kā pienākumu pildot.