:
visiem "attīstīto valstu" jaunajiem māksliniekiem, starp citu, ir nenormāla alerģija pret klasiku un jebkuru klasisku motīvu. gan Džonatanam, gan Inesei, gan Kirstenai, gan Ruthai. Kirstenas keramika un zīmējumi (neatradu internetā, bet smalki!) man patīk, man liekas, viņa ir talantīga, Ruthas zīmējumi nu tā, liekas vairāk tāda klīrība (uz Ruthu man ir zobs kopš viņa aizbēga no trešā stāva), bet tur nav vispār nevienas atpazīstamas formas, eksperimenti ar faktūru un faktūras nobīdi, un krāsu un līniju spēli. gan rakstniekam Floriānam, kas atzīst tikai eksperimentālas prozas formas, kas nodarbojas ar paša koncepta iztaujāšanu dekonstruēšanu utt. piemēram, viņa grāmata par Ķīnu ir nevis grāmata par Ķīnu, bet gan par virspusējo valodu, kādā vācieši mēdz aprakstīt ceļojumus uz Ķīnu. un to uzrakstīt viņš brauca uz Ķīnu. grāmatas moto ir nevis kaut kas par Ķīnu, bet kaut kas, kur vairākkārvt lietots vārds "Oberflaechlich". (šis man patiešām liekas stulbi un nepatīk, no-no-no, kā teiktu Eimija). arī Mašai nepatīk klasika, ciktāl tas attiecas uz kompozīciju, viņa to galīgi neciena. pat ne tā saukto minimālismu vai jauno vienkāršību vai kā sauc to stilu, kurā komponē, piemēram, Arvo Parts.
bet savā operdziedātājas karjerā (jo viņa grib nopelnīt naudu un pilnvērtīgi izmantot savu balsi!) viņa, protams, dzied klasiku.
vakar koptelpā pie klavierēm viņa dziedāja Amēlijas ārijas no Verdi "Masku balles", jo saņēma ziņu, ka ir dabūjusi galveno lomu Gorlitzas operas iestudējumā, pirmo īsto lielo angažmentu savā dzīvē, un bija nenormāli laimīga, visiem stāstīja un visi viņai lūdza nodziedāt to partiju, ar ko viņa izturējusi konkursu. un tad viņa dziedāja, spēlējot klavieres. nevar, protams, aprakstīt, viņa ir soprāns ar ļoti skaistu patumšu tembru un ļoti trekna, varena balss, un viņa dzied ļoti emocionāli, reāls spēks, es klausījos ar vaļā muti, bet visas vācu mākslinieces pa vienai atstāja telpu. aizgāja cept kartupeļus, atnāca ar pilnām bļodām, ēdot drusku paklausījās, pēc tam atkal aizgāja. kad Maša pārtrauca un un smaidot paskatījās apkārt - un tajā kā viņa pavērsās pret klubkrēsliem smaidot, bija redzams, ka viņa bija domājusi, ka visi tur sēž un klausās, jo viņa taču tā dziedāja, ka nebija manījusi ne kartupeļu cepšanu, neko, mums visiem no sirds viņa dziedāja, tad tikai es muļķīts tur sēdēju un džonatans resnītis, bet Inese tieši gāja prom, un pagriezusies teica - sorry maša, man totāli nepatīk šitā mūzika, tā mūzika, ko tu biji komponējusi, man patika daudz labāk.
bet savā operdziedātājas karjerā (jo viņa grib nopelnīt naudu un pilnvērtīgi izmantot savu balsi!) viņa, protams, dzied klasiku.
vakar koptelpā pie klavierēm viņa dziedāja Amēlijas ārijas no Verdi "Masku balles", jo saņēma ziņu, ka ir dabūjusi galveno lomu Gorlitzas operas iestudējumā, pirmo īsto lielo angažmentu savā dzīvē, un bija nenormāli laimīga, visiem stāstīja un visi viņai lūdza nodziedāt to partiju, ar ko viņa izturējusi konkursu. un tad viņa dziedāja, spēlējot klavieres. nevar, protams, aprakstīt, viņa ir soprāns ar ļoti skaistu patumšu tembru un ļoti trekna, varena balss, un viņa dzied ļoti emocionāli, reāls spēks, es klausījos ar vaļā muti, bet visas vācu mākslinieces pa vienai atstāja telpu. aizgāja cept kartupeļus, atnāca ar pilnām bļodām, ēdot drusku paklausījās, pēc tam atkal aizgāja. kad Maša pārtrauca un un smaidot paskatījās apkārt - un tajā kā viņa pavērsās pret klubkrēsliem smaidot, bija redzams, ka viņa bija domājusi, ka visi tur sēž un klausās, jo viņa taču tā dziedāja, ka nebija manījusi ne kartupeļu cepšanu, neko, mums visiem no sirds viņa dziedāja, tad tikai es muļķīts tur sēdēju un džonatans resnītis, bet Inese tieši gāja prom, un pagriezusies teica - sorry maša, man totāli nepatīk šitā mūzika, tā mūzika, ko tu biji komponējusi, man patika daudz labāk.