atmiņas par domām

Archive

July 28th, 2006

12:19 am: ak, nu jā, dzīvē jau es esmu daudz mīļāka. pat ļoti devīga un izpalīdzīga, dažkārt. priecīga visus vienmēr redzēt. uzticama un empātiska, atklāta. vajg tač cilvēkam vietu, kur būt cietsirdīgam un atsaldētam, ne.

01:14 pm: es tikai gribēju pastāstīt, ka mēģinu lēnām apgūt visas tās filmas un režisorus, kuru vārdi kļuvuši par simboliem un sugasvārdiem. man te ir tāds mazs sarakstiņš, ja. lai nepalieku par muļķi pseidointelektuālo dirsēju sabiedrībā.
aizpagājšnakt izsvītroju grīneveju (tomēr dodot pluspunktus par perfektu art-direction), šonakt arī kubriku, galīgi. esmu tagad no viņa noskatījusies metāla žaketi, mehānisko apelsīnu, kosmosa odiseju (šito pagāšnakt) un acis plaši aizvērtas (tā vēl bija OK, seksīga). nu neko, neko es tur vispār nesapratu, kur tad ir tā viņa specifika, ko viņš simbolizē. neveiklību un neprecizitāti, vai???? ka cilvēks ilgstoši kaut kur iet vai skatās, neko neteikdams un neko nedarīdams, un mums no viņa acīm jānoprot milzīgā psiholoģiskā drāma, kas plosās viņa iekšienē? man vispār besī ārā tās filmas, par kurām pēc tam internetā jāmeklē informācija, lai vispār iebrauktu, par ko ir runa, kā šitajā odisejā.

01:25 pm: vakar mans mīlīgais kaimiņš, dzejnieks e.a. palīdzēja vispārināt nepatiku pret mākslu - ar vārdu salikumu "turēt aizdomās". proti, kaut kam nepatikt nozīmē turēt otru cilvēku aizdomās par viņa mākslu. un ja godīgi - es šobrīd turu aizdomās visus kinomīļus. par pseidointelektuālismu. īpaši tādēļ, ka šobrīd ir tik ļoti izplatīti mīlēt kino. īpaši, redzot, cik mazu ietekmi uz dzīvi atstāj filmas, ko viņi ir redzējuši. ir cilvēki, kuriem es ticu, ja viņi saka, ka mīl Tarkovski. un ir tādi, kuriem nekad neticēšu, redzot, kā viņi uzvedas. savukārt dogvilai, teiksim, es caur un cauri ticu, ka viņš mīl sorokinu.

Powered by Sviesta Ciba