atmiņas par domām

teja @ 01:14 pm: es tikai gribēju pastāstīt, ka mēģinu lēnām apgūt visas tās filmas un režisorus, kuru vārdi kļuvuši par simboliem un sugasvārdiem. man te ir tāds mazs sarakstiņš, ja. lai nepalieku par muļķi pseidointelektuālo dirsēju sabiedrībā.
aizpagājšnakt izsvītroju grīneveju (tomēr dodot pluspunktus par perfektu art-direction), šonakt arī kubriku, galīgi. esmu tagad no viņa noskatījusies metāla žaketi, mehānisko apelsīnu, kosmosa odiseju (šito pagāšnakt) un acis plaši aizvērtas (tā vēl bija OK, seksīga). nu neko, neko es tur vispār nesapratu, kur tad ir tā viņa specifika, ko viņš simbolizē. neveiklību un neprecizitāti, vai???? ka cilvēks ilgstoši kaut kur iet vai skatās, neko neteikdams un neko nedarīdams, un mums no viņa acīm jānoprot milzīgā psiholoģiskā drāma, kas plosās viņa iekšienē? man vispār besī ārā tās filmas, par kurām pēc tam internetā jāmeklē informācija, lai vispār iebrauktu, par ko ir runa, kā šitajā odisejā.